Siltuma atgūšanas potenciāls BAS “Daugavgrīva” attīrītajos notekūdeņos

Daugavgrīvas bioloģiskā attīrīšanas stacija (BAS “Daugavgrīva”) ir lielākā notekūdeņu attīrīšanas stacija Latvijā, kurā tiek attīrīti Rīgas un apkārtējo teritoriju sadzīves un lietus notekūdeņi. Pēc attīrīšanas procesa notekūdeņi tiek novadīti Rīgas jūras līcī, taču tajos saglabājas ievērojams siltuma potenciāls, kas līdz šim netiek izmantots.

2025. gadā “ENABLE DHC” projekta ietvaros tika uzsākta izpēte, kuras mērķis ir izvērtēt iespējas izmantot šo atlikumsiltumu centralizētajā siltumapgādes sistēmā, uzstādot industriālu siltumsūkņu sistēmu. Analizēti attīrīto notekūdeņu plūsmas un temperatūras parametri, kā arī Daugavgrīvas un Bolderājas siltumapgādes zonu siltumslodzes, lai noteiktu tehniski un ekonomiski pamatotu risinājumu siltuma atgūšanai un tā integrācijai siltumtīklos.

Bioloģiskās attīrīšanas stacija “Daugavgrīva” Rīgā. Foto: Rīgas ūdens / rigasudens.lv

Attīrīto notekūdeņu siltuma potenciāls BAS “Daugavgrīva”

Analizēti attīrīto notekūdeņu plūsmas un temperatūras dati. Vidējā notekūdeņu plūsma stacijā sasniedz aptuveni 5800 m3/h, savukārt temperatūra gada laikā saglabājas salīdzinoši stabilā diapazonā (aptuveni no 8 līdz 22 °C). Balstoties uz šiem parametriem, novērtēts attīrītajos notekūdeņos pieejamais atlikumsiltuma potenciāls. Analīze liecina, ka tas sasniedz aptuveni 380 000 MWh gadā, kas atbilst siltuma jaudai no 34 MW ziemas periodā līdz pat 54 MW vasaras periodā. BAS “Daugavgrīva” notekūdeņu plūsmas un temperatūras dati liecina, ka pieejamais atlikumsiltuma potenciāls būtiski pārsniedz Daugavgrīvas siltumapgādes zonas siltuma pieprasījumu. Šī siltuma potenciāla izmantošanai tiek izvērtēta industriālas siltumsūkņu sistēmas integrācija centralizētajā siltumapgādes tīklā.

Siltumapgādes zonu un siltumsūkņu scenāriju analīze

Lai noteiktu optimālo sistēmas risinājumu, izpētes ietvaros EKA Baltic veica tehnisko un ekonomisko scenāriju analīzi, izvērtējot dažādas siltumsūkņu sistēmas jaudas un iespējamos siltumapgādes zonu variantus. Analīzē tika skatītas atsevišķas Daugavgrīvas un Bolderājas siltumapgādes zonas, kā arī to apvienotā zona. Scenāriji tika salīdzināti pēc tehniskajiem un ekonomiskajiem rādītājiem, tostarp neto pašreizējās vērtības (NPV), investīcijas atmaksāšanās laika un sistēmas noslodzes dažādos sezonālos režīmos. Analīzes rezultāti parāda, ka optimālā sistēmas konfigurācija apvienotajā siltumtīklu zonā ir siltumsūkņu sistēma ar aptuveni 6 MW uzstādīto jaudu, kas nodrošina optimālu līdzsvaru starp sistēmas noslodzi un ekonomisko ienesīgumu.

Pienesums siltumapgādes attīstībai

Veiktā izpēte parāda, ka attīrīto notekūdeņu siltuma potenciāls var būt nozīmīgs resurss centralizētajā siltumapgādē. Izvērtējot tehniskos un ekonomiskos scenārijus, tika identificēta sistēmas konfigurācija, kas ļauj efektīvi izmantot BAS “Daugavgrīva” pieejamo siltuma potenciālu un integrēt to siltumtīklu sistēmā. Šāds risinājums ļauj daļu siltuma pieprasījuma nodrošināt, izmantojot attīrīto notekūdeņu enerģijas potenciālu, kas citādi tiktu novadīts apkārtējā vidē, tādējādi samazinot nepieciešamību pēc tradicionālajiem siltuma ražošanas avotiem.

“EKA - Naturally sustainable engineering solutions”